Tēmu izklāsts
- Vispārēji
Vispārēji
Mācību materiāls paredzēts, lai jebkurš interesents pašmācībā apgūtu pamatzināšanas apaļo kokmateriālu uzmērīšanā un kvalitātes prasībās. Visi mācību materiāli ir pieejami bezmaksas.
Programma sastāv no pieciem tematiem:
· Apaļo kokmateriālu individuālā uzmērīšana
· Apaļo kokmateriālu grupveida uzmērīšana
· Apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības
· Koksnes uzbūve
· Koksnes īpašības,
kuru patstāvīgai apguvei ir izstrādāti mācību materiāli.
- .
.
Nocirsta un sortimentos sazāģēta koka uzmērīšana notiek pēc citiem principiem nekā augoša koka mērīšana. Apaļo komateriālu individuālā uzmērīšana paredz kokmateriāla garuma un caurmēra uzmērīšanu. Šī apaļo kokmateriālu uzmērīšanas metode ir atzīstama par precīzāku nekā grupveida uzmērīšanas metodes. Šo metodi parasti izmanto vērtīgāko apaļo kokmateriālu sortimentu uzmērīšanai.
TILPUMA APRĒĶINĀŠANAS FORMULAS
PAPILDMATERIĀLI
TILPUMA NOTEIKŠANAS TABULAS
- .
.
- Apaļo kokmateriālu grupveida uzmērīšana paredz kokmateriālu tilpuma aprēķināšanu pēc kraujmēra. Lai kokmateriālus varētu uzmērīt grupveidā, tiem ir jābūt sakrautiem grēdā. Šī uzmērīšanas metode nav tik precīza, kā individuālā, tomēr tā ir pietiekami precīza un to plaši lieto malkas, papīrmalkas sortimentu tilpuma novērtēšanai.
TILPUMA APRĒĶINĀŠANA PĒC KRAUJMĒRA
PAPILDMATERIĀLI
- .
.
Visas novirzes no normāla koksnes izskata, uzbūves un īpašībām sauc par koksnes vainām. Vainas veidojas gan koku augšanas laikā dažādu ārēju fizisku un klimatisku apstākļu iespaidā, gan arī pēc to nociršanas, transportēšanas, glabāšanas un apstrādāšanas laikā.Dažādās koksnes vainas ir jāpazīst un jāizprot to ietekme uz koksnes īpašībām, jo ar tām saistīta visa veida kokmateriālu kvalitātes vērtēšana.
Visas koksnes vainas var iedalīt vairākās grupās pēc to atšķirības pazīmēm un ietekmes pakāpes uz kokmateriālu kvalitāti. Mežizstrādes un kokapstrādes produkcija iedalāma dažādās kvalitātes šķirās. Tās atšķiras tikai pēc vainu daudzuma un lieluma.
APAĻO KOKMATERIĀLU KVALITĀTES PRASĪBAS
KOKSNES VAINAS
PAPILDMATERIĀLI
- .
.
Koksnei ir šķiedraina uzbūve. Tieši šī koksnes uzbūves īpatnība ir saistoša un nozīmīga visā koksnes izziņas gaitā. Visas koksnes īpašības mainās atkarībā no šķiedru virziena. Tas nav patīkami koksnes apstrādē, tomēr šķiedrainībai piemīt arī dažas labas īpašības, piemēram, ārējais izskats. Koksnes sīko, mikroskopisko šķiedru atšķirīgais novētojums tās uzbūvē veido dažādus anatomiskos elementus, kas ir koksnes ārējā izskata, tekstūras un citu koksnes īpašību pamatā.
- .
.
Koksnes fizikālās īpašības
Ikvienam materiālam piemīt virkne īpašību, kas raksturo to būtību, lietderību un piemērotību kādam mērķim. Fizikālās īpašības nosaka materiāla vērtību kopumā, kāds ir šis materiāls un kam tas derīgs. Labi pārzinot dažādās koku sugu fizioloģiskās īpašības, var pareizi izvēlēties vispiemērotāko katrai konkrētai vajadzībai.
Par koksnes fizikālām īpašībām pieņemts uzskatīt tās, kas novērojamas bez koksnes ķīmiskā sastāva izmainām un pētījamā parauga veseluma izjaukšanas. Lai noteiktu šīs īpašības, nav jālieto mehānisks spēks. Tās jāraksturo un jānovērtē ar vienkāršiem, plaši pazīstamiem, fizikāliem paņēmieniem - apskati, žāvēšanu, mērīšanu utt.
Koksnes mehāniskās īpašības
Koksnes mehāniskās īpašības ir nozīmīga īpašību grupa. Tās raksturo koksnes spēju pretoties dažādiem ārējiem spēkiem vai slodzēm. Koksni plašī izmanto dažādu slogu konstrukciju veidošanā, piemēram, ēku , tiltu, kolonnu, siju, laipu kā arī daudzu citu konstrukciju, kam ekspluatācijas laikā jāiztur dažādas slodze, gatavošanā. Tāpēc ir svarīgi zināt, cik lielu slodzi dažādos apstākļos koksne var izturēt.
Koksnes tehnoloģiskās īpašības
Visi materiāli, ko izmantot kā izejvielu dažādu izstrādājumu, konstruktīvo elementu un patēriņu preču izgatavošanai, to ražošanas procesā ir jāapstrādā ar dažādiem paņēmieniem. Lai izgatavotu mums vajadzīgās lietas, koksne ir jāapstrādā. Tā jāgriež, jāzāģē, jāēvēlē, jāvirpo, jāslīpē. Visos gadījumos jāsastopas ar tādām materiāla īpašībām, kas neiekļaujas ne fizikālo, ne mehānisko īpašību skaitā. Vairākas īpašības vistiešāk raksturo koksnes apstrādājamību, tātad tehnoloģiskumu.