Tēmu izklāsts

  • Vispārēji

  • Labas lauksaimniecības prakses īstenošana: iespējas un izaicinājumi 2020

    • Kursa mērķis:

      • izglītot lauku uzņēmējus par augkopības un lopkopības produkcijas ražošanas iespējām saskaņā ar labu lauksaimniecības praksi.
      • veicināt lauksaimnieku izpratni par labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem, vides, augu un dzīvnieku veselības aizsardzības prasībām un izaicinājumiem kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanā.


      Mērķauditorija

      Personas, kuras plāno uzsākt vai jau darbojas lauksaimnieciskajā ražošanā, un vēlas iegūt vai papildināt zināšanas par labas lauksaimniecības prakses principiem ilgtspējīgas saimniecības attīstībai.

       

      Kursa saturs:

      1.   Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi augkopībā, lopkopībā un bioloģiskā daudzveidībā.

      Nosacījumi ietver praktiskus ieteikumus un normatīvo aktu prasības zemes apsaimniekotājiem un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai saimniekotu ilgtspējīgi, mazinātu ražošanas ietekmi uz vidi, nenoplicinātu augsni, saglabātu lauku vidi un bioloģisko daudzveidību.

      2.   Savstarpējās atbilstības prasības un nosacījumi.

      Prasības jāievēro lauksaimniekiem, kuri pretendē uz platībmaksājumu un vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas atbalstu. Savstarpējā atbilstība ietver:

      • obligātās apsaimniekošanas prasības, kas noteiktas ES tiesību aktos;
      • labus lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, kas noteikti nacionālas normatīvajos aktos.

      Novērtē saimniecības atbilstību prasībām, izmantojot saimniecības apmeklējuma vizītes lapu.

      3.   Izaicinājumi kopējā lauksaimniecības politikā vides un klimata jomā.

      Lai izprastu kopējās lauksaimniecības politikas 2020. gada virzienus un nākotni, apkopota informācija par pašreizējo situāciju zemes izmantošanā, ūdens, augsnes un gaisa kvalitātes nodrošināšanā, un bioloģiskā daudzveidības uzturēšanā. Norādīti iespējamie pasākumi, kuri lauksaimniekiem jāievēro, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas lauksaimniecībā, izmantotu ilgtspējīgi dabas resursus, saglabājot un uzlabojot to kvalitāti.

      • Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi augkopībā, lopkopībā un bioloģiskā daudzveidībā
      • Izaicinājumi kopējā lauksaimniecības politikā vides un klimata jomā.

  • Savstarpējās atbilstības prasības un nosacījumi.

  • Izaicinājumi kopējā lauksaimniecības politikā vides un klimata jomā.

  • Lopkopība

    • Ganāmpulku, novietņu reģistrēšana un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība.

    • Ganāmpulku, novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība Fails

      Īpašniekam vai turētāja pienākumi ir:

      • reģistrēt un apzīmēt lauksaimniecības dzīvnieku un atjaunot informāciju par tā apzīmēšanu, pārvietošanu,lecināšanu vai mākslīgo apsēklošanu un citiem notikumiem ar to;
      • būt atbildīgam par lauksaimniecības dzīvnieku izstādes, tirgošanās un sacensību laikā, kā arī tā transportēšanas laikā, ja dzīvnieku transportē pats īpašnieks vai turētājs;
      • elektroniski vai papīra formā veidot un uzturēt liellopu, cūku, zirgu, aitu un kazu novietnes dzīvnieku reģistru;
      • pēc Lauksaimniecības datu centra vai Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasījuma sniegt visu nepieciešamo informāciju par lauksaimniecības dzīvniekiem(MK Nr.134).
    • Vides prasības lopkopības saimniecībās.
    • Vides prasības lopkopības saimniecībām Fails
      • Ir svarīgi nodrošināt to, ka saražoto kūtsmēslu apjoms nepārsniegtu to daudzumu, ko pieļauj aramzemes platība.
      • Ir jānodrošina līdzsvars starp lauksaimniecības dzīvnieku skaitu saimniecībā un kūtsmēslu iestrādei pieejamo zemes platību, ko izsaka ar lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu.
      • Lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu aprēķina, izmantojot dzīvnieku vienības (DV).
      • Dzīvnieku vienība (DV) ir nosacīts dzīvnieks, kas gadā saražo 100 kg slāpekļa kūtsmēslos pēc to uzglabāšanas.
    • Liellopu barības līdzekļu sastāvs
    • Barības vielas Fails

      Neatkarīgi no dzīvnieku sugas, tiem ir obligāta notiektu barības vielu vajadzība. Dzīvniekiem ir nepieciešamas olbalumvielas, ogļhidrāti, tauki, vitamīni un minerālvielas. Sagatavojot barības devu kādai konkrētai dzīvnieku sugai, ir nepieciešams ņemt vēra dzīvnieka vajadzību pēc konkrētām barības vielām, un pamatojoties uz to, piemeklētlabākos barības līdzekļus

    • Ciltsdarbs
    • Ciltsdarbs slaucamo govju audzēšanā Latvijā Fails

      Latvijā tiek realizētas 5 ciltsdarba programmas, kuras ir saistītas ar slaucamo govju audzēšanu:
      •Latvijas brūnās šķirnes govju saglabāšanas programma no 2019. gada un turpmāk;
      •Latvijas Zilās govju šķirnes audzēšanas programma 2019-2029. gadam;
      •Audzēšanas programma sarkano šķirņu grupas govīm no 2019. gada;
      •LŠDzAS Audzēšanas programma holšteinas šķirnes govīm no 2019.gada;
      •LHA Holšteinas šķirnes govju audzēšanas programma no 2019.gada.

    • Šķirnes
    • Turēšana
    • Piena govju turēšana Fails

      Piena govis var turēt vai nu piesietā vai nepiesietā turēšanā. Parasti, kā turēt govis, izvēlas izvērtejot to skaitu un pieejamās platības.

    • Gaļas liellopu turēšana Fails

      Gaļas liellopi Latvijā tiek turēti dažādi. Ir audzētāji, kas liellopus izvēlās turēt visu gadu ārā, iekārtojot vieglā tipa nojumus, bet novietni izmantojot tikai, ja nepieciešams atšķirt govi, kas atnesas vai slimus dzīvnieku, vai ja jāveic kāda veida manipulācijas, piemēram, vakcinācija, atragošana u.c. Ir arī audzētāji, kas izvēlas gaļas liellopus ziemas periodā pa nakti turēt novietnē, bet pa dienu laist ārā. Līdz ar to, šo dzīvnieku turēšanas tehnoloģijas ir ļoti dažādas.

    • Aitu turēšana Fails

      Aitas ir tipiski āra un ganību dzīvnieku, kuri ir piemēroti dzīvei āra apstākļos, tomēr Latvija to nepiekopj. Latvijā aitas var ganīties āra no maija līdz novembrim, bet ziemas periodā tās jālaiž ārā pastaigāties. Aitas kopā ar jēriem var laist ārā ,kad jēri ir 2-3 nedēļās veci.

    • Kazu turēšana Fails

      Kazām, tāpat kā visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, ir svarīgi nodrošināt ganību iespējas, tādēļ ir ieteicams kazas no agra pavasara līdz vēlam rudenim vismaz pāris stundas dienā laist ganībās. Citur pasaulē, kur klimats ir siltāks, kazas var ganīties ārā cauru gadu, bet Latvijas klimata apstākļi nav tam piemēroti. Protams ir iespējams kazas arī visu gadu turēt kūtī, bet tad tam jānodrošina pastaigu iespējas vismaz nelielā āra platībā

    • Zirgu turēšana Fails

      Latvijā pagaidām nav izstrādātas zirgu labturības prasības, bet jāievēro MK Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”. Mūsdienās ir 2 zirgu turēšanas veidi: zirgu turēšana boksos ar pastaigām vai ganībām ārā vai zirgu turēšana ārā visu gadu. Zirgu turēšana ārā visa gada garumā ir salīdzinoši jauna zirgu turēšanas metode, ko Latvijā popularizē biedrība “Dabas zirgi”.

  • Augkopība

    • Zālāju kopšana un ierīkošana. Ganību ierīkošana un dzirdināšana.
    • Zālāju ierīkošana un izmantošana Fails
      ▪Zāles lopbarība ( ganību zāle, siens, skābsiens un zales skābbarība) ir viens no lētākajiem barības līdzekļiem, tādēļ ir ļoti svarīgi kopt zālājus, lai varētu tos pilnvērtīgi izmantot un iegūt kvalitatīvu ražu.
      ▪Izšķir dabiskos un kultivētos ( sētos) daudzgadīgos zālājus.
      ▪Dabiskajos zālājos ir lielāka augu daudzveidība, bet, ja tie netiek pietiekami kopti, tie ir mazražīgāki un tajos var dominēt mazvērtīgie augi.
      ▪ Daudzgadīgo zālāju ierīkošanā vislielākā nozīme ir vērtīgajām stiebrzālēm un tauriņziežiem.
      ▪ Ir nepieciešams veikt augsnes analīzes, lai zinātu, kāds ir augsnes nodrošinājums ar barības vielām, kā arī saprastu, kādas sugas augi ir piemēroti šai augsnei.
    • Ganību izmantošana Fails

      Ievads

      •Lai zāle ataugtu vienmērīgi, ganību sezona jāsāk 49 cerošanas beigās, stiebrošanas sākuma fāzē.
      •Lai dzīvnieki veiksmīgāk pierastu pie ganību zāles, ieteicams 1-2 nedēļas turpināt izēdināt tiem arī ziemas lopbarību.