Tēmu izklāsts

  • Vispārēji

  • Kas ir savstarpējā atbilstība?

    • Savstarpējā atbilstība (SA) ir saikne starp atbalsta saņemšanu un atbilstību citos normatīvajos aktos jau iepriekš noteiktām prasībām vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā.

      Lai saimniecība varētu novērtēt atbilstību ES platībmaksājumu saņemšanas prasībām, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” izstrādājis vizītes lapu, kur apkopotas visas prasības savstarpējā atbilstībā.

      Saimniecības vizītes lapa:

      -         vides jomā - http://laukutikls.lv/savstarpejas-atbilstibas-atbalsta-nodrosinasana

      -         lopkopībā -

  • Kam jāievēro SA?

    • Savstarpeja atbilstiba


  • Kādas ir SA prasības?

    • Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

      Prasība un standarti

      Papildus informācija

      1.      Nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

      2.      Ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

      3.      Pazemes ūdeņos neievada piesārņojošās vielas, arī prioritārās vielas un bīstamās vielas, ja nav saņemta atbilstoša atļauja saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta piesārņojošo vielu emisija ūdenī;

      4.      Lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

      5.      Lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:


      5.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē;


      5.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas;


      6.      Rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka;

      7.      Saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

      8.      Lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas;

      9.      Laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās


      http://laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/raksti/rokasgram_llvs_2016.pdf

       




      https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/LLVN.pdf

       

  • Obligātās apsaimniekošanas prasības

    • I. Vide, klimata pārmaiņas, labi zemes lauksaimniecības apstākļi

      SA prasības un standarti

      Papildus informācija

      1.Ūdens resursi

      1.1. Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslojumu lietošanas aizliegums gar virszemes ūdensobjektiem (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)

      Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "c" apakšpunkts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu

      Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2.,4.6.6., 5.1., 5.2., 7.1. un 7.3.2. apakšpunkts un 20. punkts

       

      1.2. Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)

      Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" 3.1.1., 3.1.2., 3.3.2. un 3.3.4. apakšpunkts un 6. punkts

       

      2. Savvaļas putnu aizsardzība

      2.1. Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju

      Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 3. un 4. punkts

       

      2.2. Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei

       

      Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 37., 41. un 44. punkts

       

      2.3. Savvaļas putnu aizsardzības sistēma

       

      Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. panta 1., 2., 3. (izņemot putnu olu lasīšanu un iegūšanu arī tad, ja tās ir tukšas), 4. un 6. punkts

       

      3. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība

      https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/SMR3.pdf

      3.1. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība

       

      3.1.1. dabas lieguma teritorijā aizliegts:

      3.1.1.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpašs aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

      3.1.1.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;

      3.1.1.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot:

      3.1.1.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu pret kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

      3.1.1.3.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu;

      3.1.1.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

      3.1.1.3.3.1. zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā;

      3.1.1.3.3.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

       

      3.1.1.4. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

      3.1.2. dabas parka teritorijā aizliegts:

      3.1.2.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

      3.1.2.2. mainīt zemes lietošanas kategoriju;

      3.1.2.3. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

      3.1.3. aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

      3.1.4. dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu

       

      3.2. Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām

       

      Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. panta 1. punkts

       

      Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 45.9., 45.10. un 45.12. apakšpunkts.

       

    • II. Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība

      4. Pārtikas nekaitīgums

      4.1. Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 15. pants, 17. panta 1. punkts, 18., 19. un 20. pants

      4.2. Higiēnas noteikumi

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikuma A daļas II nodaļas 4. punkta "g", "h", "j" apakšpunkts, 5. punkta "f" un "h" apakšpunkts un 6. punkts, I pielikuma A daļas III nodaļas 8. punkta "a", "b", "d", "e" apakšpunkts un 9. punkta "a" un "c" apakšpunkts.

      Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulas (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos pielikums.

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, 14. pants.

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, 18. pants

      4.3. Piena ieguve un pirmapstrāde

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I nodaļas I daļas 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkts, 2. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts, 3. punkta "a" apakšpunkts, "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1., 2., 3. un 4. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas B sadaļas 1. punkta "a" un "d" apakšpunkts, 2. un 4. punkts

      4.4. Olu aprite

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I nodaļas 1. punkts

      4.5. Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīgums

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības, 5. panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4. punkta "e" un "g" apakšpunkts, I pielikuma A daļas II sadaļas 2. punkta "a", "b" un "e" apakšpunkts un III pielikuma 1. un 2. punkts

      5. Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu lietošanā

      Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19. un 20. punkts

      6. Cūku identifikācija un reģistrācija

      6.1. Ganāmpulku un novietņu reģistrēšana

      Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 3. punkts

      6.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana

      Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 4.4. un 16.2. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 23., 24., 28., 29. un32. punkts

      6.3. Cūku identifikācija

      Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 47., 49., 51., 52. un 53. punkts

      7. Liellopu identifikācija un reģistrācija

      7.1. Liellopu identifikācija

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 4. 4.a, 4.b, 4.c un 4.d pants

      Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 42. punkts

      7.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana

       

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 7. pants

      Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.1. apakšpunkts, 17. un 18. punkts, 27.8. un 27.9. apakšpunkts, 28., 29., 31. un 32. punkts, kā arī 43.4. apakšpunkts

      8. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija

      8.1. Aitu un kazu identifikācija

      Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 4. pants

      Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 54. un 55. punkts

      8.2. Informācijas sniegšana un novietnes dzīvnieku reģistrs

      Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 5. pants

      Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.3. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 28., 29., 31. un 32. punkts

      9. Dzīvnieku slimības

      9.1. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas pasākumi

      9.1.1. Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 7. pants

      9.1.2. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi

      Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 11., 12., 13. un 15. pants

      Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 8. punkta "a" apakšpunkts

      10. Augu aizsardzības līdzekļi

      10.1. Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas pirmais teikums, 9. panta trešā daļa, 10. panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē) un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās augu aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos")

      10.2. Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts

      10.3. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" 3., 9. ,un 13. un 18. punkts.

      Augu aizsardzības līdzekļus var lietot tikai paredzētajam mērķim un kultūraugam tikai lauksaimnieka apsaimniekotajās platībās.

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

       

      http://laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/raksti/rokasgr_aal_2016.pdf


      https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/SMR10.pdf


    • III. Dzīvnieku labturība

      11. Teļu labturība

      Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumu Nr. 491 "Teļu labturības prasības" 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 17., 18., 19., 20. un 25. punkts

      Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 6., 10., 11., 12., 14. un15. punkts, kā arī 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunkts 12. Cūku labturība

      Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 743 "Cūku labturības prasības" 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22.,23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punkts 13. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem

      Dzīvnieku aizsardzības likuma 14. pants

      Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10.,11., 12., 13., 14., 15. un 16. punkts, 18.2., 18.3., 18.6. un 18.8. apakšpunkts, kā arī 19. un 20. punkts

       

       

  • Ilggadīgo zālāju saglabāšana

      • Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji (BDUZ) ir zālāji, kas atzīti par ES nozīmes zālāju biotopiem vai ES nozīmes putnu dzīvotnēm saskaņā ar Biotopu direktīvu (92/43/EEK) un Putnu direktīvu (2009/147/EK) un ir iekļauti LAD lauku reģistrā. Lauksaimnieks nedrīkst pārveidot un uzart ES nozīmes zālāju biotopus. lauksaimniekam, kas ES nozīmes zālāju biotopu uzaris vai pārveidojis citā zemes izmantošanas veidā, ir pienākums pārveidot tos atpakaļ par ilggadīgo zāli līdz nākamā gada 9.jūnijam.

      • Ilggadīgo zālāju saglabāšana ir jānodrošina valsts līmenī. Tas nozīmē, ka Latvijā valsts līmenī ir jānodrošina, ka ilggadīgo zālāju platības īpatsvars attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemi, ko deklarējuši lauksaimnieki, nesamazinās vairāk par 5% salīdzinājumā ar atsauces vērtību, kas tika noteikta 2015.gadā. Informācija par zālāju īpatsvaru tiek publicēta laiksrakstā ‘Latvijas Vēstnesis” līdz 20.augustam.

      • Ilggadīgos zālājus, kas nav ES nozīmes zālāju biotopi, drīkst uzart un pārveidot, ja to īpatsvars valsts līmenī nav samazinājies zem pieļaujamās robežas.


  • Minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un citas obligātās prasības

    • Nr.
      p.k.

      Joma

      Specifika

      Normatīvais akts

      Prasība

      Kontroles iestāde

      1.

      Vides aizsardzība

      Veicot saimniecisko darbību virszemes ūdensobjektu tuvumā, jāievēro normatīvajos aktos par aizsargjoslām noteiktās prasības

      Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "g" apakšpunkts

      10 metru platā aizsargjoslā pie virszemes ūdensobjektiem aizliegts mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku

      Lauku atbalsta dienests

      2.

      Vides aizsardzība

      Lai samazinātu ietekmi uz kāpu ekosistēmām, jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi

      Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 3. punkts

      Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot būves atbilstoši teritoriju plānojumiem ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem)

      Lauku atbalsta dienests

      3.

      Vides aizsardzība

      Veicot saimniecisko darbību virszemes ūdensobjektu tuvumā, jāievēro normatīvajos aktos par aizsargjoslām noteiktās prasības

      Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "d" apakšpunkts

      10 metru platā aizsargjoslā pie virszemes ūdensobjektiem, nesaskaņojot ar reģionālo vides pārvaldi, aizliegts ierīkot meliorācijas būves

      Lauku atbalsta dienests

      4.

      Vides aizsardzība

      Saimnieciskā darbība ūdensņemšanas vietās var radīt ūdens avotu piesārņojuma draudus

      Aizsargjoslu likuma 39. panta 1. punkts

      Stingra režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām aizliegta jebkura saimnieciskā darbība, ja vien tā nav saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai

      Lauku atbalsta dienests

      5.

      Vides aizsardzība

      Dzīvnieku novietņu, kūtsmēslu un skābbarības krātuvju izvietojums nedrīkst veicināt negatīvu ietekmi uz vidi

      Likuma "Par piesārņojumu" 4. panta pirmās daļas 8. punkts, Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 4. un 6. punkts

      Lauksaimniecības produktu ražotāji un pārstrādātāji piesārņojošo darbību veikšanai saņem A vai B kategorijas atļauju vai C kategorijas apliecinājumu. A un B kategorijas atļauju saņēmēji strādā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem, bet C kategorijas apliecinājuma saņēmēji – saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu prasībām

      Valsts vides dienests

  • SA kontroles sistēma, sankcijas

    • Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas koordinējošā iestāde ir Lauku atbalsta dienests. Pārbaudes par savas kompetences jomu veic attiecīgā kontroles iestāde: 

      •         Lauku atbalsta dienests – LLVN, vides joma;

      •         Valsts meža dienests - vides joma meža platībās;

      •         Pārtikas un veterinārais dienests - dzīvnieku identifikācija un reģistrācija, sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzība un dzīvnieku labturība;

      •         Valsts augu aizsardzības dienests  - mēslošanas līdzekļu lietošana un uzskaite īpaši jūtīgajās teritorijās un augu veselības aizsardzība.

      Atbalsta apjoma samazinājumi:

      •         Par atbalsta saņemšanas nosacījumu neievērošanu.

      •         Par novēlotu Vienotā iesnieguma iesniegšanu.

      •         Par visu apsaimniekoto LIZ platību nedeklarēšanu.

      •         Par LAP nosacījumu pārkāpumiem.

      •         VPM samazinājums.

      •         Finanšu disciplīna.

      •         Par SA neatbilstībām.

       

      Atbalsta apjoma samazinājums par platības pārdeklarāciju

      Deklarētās un noteiktās platības starpība

      Piemērojamais sods

      Līdz 3,00%, bet ne vairāk par 2 ha

      nepiemēro samazinājumu

      3,01% – 20,00% vai vairāk par 2 ha

      atbalsta samazinājums, kas vienāds ar pārdeklarētās platības divkāršu apjomu

      20,01% – 50,00%

      atbalstu nepiešķir

      Vairāk par 50,00%

       

      atbalstu nepiešķir, kā arī tiek aprēķināta trīsgadīgā sankcija

       

      Atbalsta samazinājums par SA neatbilstībām

      Konstatētais pārkāpums

      Atbalsta samazinājums, %

      Konstatētais pārkāpums pirmajā reizē

      pēc izvērtējuma – 1%, 3%, vai 5%

      Atkārtoti konstatēts pārkāpums trīs gadu laikā

      līdz 15 % (iepriekšpiemērotais samazinājums x 3)

      Tīšs pārkāpums

      20% līdz 100% (ārkārtējos gadījumos pretendentam nebūs tiesību saņemt atbalstu arī nākamajā gadā)

      Tīšs pārkāpums – pārkāpums, kurš rada apdraudējumu sabiedrības un dzīvnieku veselībai un kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildus izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.


  • Literatūra

    • 1.      Savstarpējās atbilstības rokasgrāmata

      http://laukutikls.lv/savstarpejas-atbilstibas-atbalsta-nodrosinasana

      2.      SA rokasgrāmata un normatīvu apkopojums,

      https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/SArokasgr_10072015.pdf

      3.      Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2016.gadā, Lauku atbalsta dienests, Rīga, 2016.

      http://www.lad.gov.lv/files/lad_informativais_materials_2016.pdf

      4.      Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika. LR ZM, Rīga, 2008.

      5.      Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1306/2013 par noteikumiem attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu un savstarpējās atbilstības kontekstā

      6.      Komisijas deleģētā regula Nr. 640/2014, kas papildina noteikumus attiecībā uz IAKS un administratīvajiem sodiem

      7.      Komisijas Īstenošanas regula Nr. 809/2014, kas paredz piemērošanas noteikumus par IAKS un administratīvajiem sodiem

      8.      Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumi Nr. 126 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”

      9.      Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr. 599 par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā

      10.  Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.171 par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā